Pre-2000 anime jeb vienkārši “vecās” anime

Piekrītu, ka video formātam, kas neprasa skatītāja līdzdalību, tiešām galvenais ir stāsts. Tālāk katra paša ziņā, cik tālu atpakaļ spēj skatīties līdz acis asiņo.

Daudz kas vēl joprojām ir labs neatkarīgi no vecuma vai tas pats GitS vai Akira. Viss, kas tika izdots ap 2000. gadu un uz augšu, manuprāt, ir pat ļoti skatāms. Pirms 2000. gada daudz neesmu redzējis, bet tur arī netrūkst labas skatāmvielas, it īpaši sižetiski.

Vai Tu tikko runāji par visiem video, kas ir filmas/seriāli? - vai izņēmumi ir tie, kas vizuāli spēlējas ar sajūtu, ka esi iesaistītais (damn… man šķiet, ka ne iz filmas ko tādu esmu redzējusi, tik reklāmās (piem., izstiepta roka no lejas, radot iespaidu, ka tava)… >.<)

Oh… es laikam vienīgā esmu skatījusies filmu, kurā stāsta par režisora paveiktajiem video darbiem priekš filmas, ko nekad nepabeidza ( mainījās tehnoloģija un cilvēks nomira.)
Un jā… Scott Pilgrim VS. World, man šķiet, galvenais bija pasniegšanas veids, jo sižets bija diezgan meh… (k.gan mīlestība nekad nav meh XDD) (Plus, es neatpazinu nevienu atsauci uz citām spēlēm/stāstiem)

Un jā… es esmu cilvēks, kas labprāt skatās animes dizaina pēc, piemēram, When Seagulls Cry… Black Butler (kubā)… - šis anime, man nešķiet interaktīvākas par default filmām/animēm.

Anime, filmas, seriāli ir pilnībā pasīvi mediji - tu sēdi, skaties un pēc noskatīšanās varbūt ar apdomā redzēto, bet ar to viss beidzas. Tu kā skatītājs video notiekošo neietekmē. Tikmēr videospēlēs spēlētājs tiešā veidā iespaido pasauli un/vai tās tēlus - tas ir medijs, kur stāsts ir tikai viena daļa no vesela lēruma citu komponenšu, kas ir tikpat svarīgas un bieži vien svarīgākas.

Secīgi piekrītu, ka video formātā galvenais ir stāsts, kam seko aktiermāksla, kinematogrāfija, skaņas dizains, specefekti, animācijas kvalitāte, utt… Bet interaktīvos medijos kā videospēles, lai gan stāsts var būt svarīgs, pirmajā vietā ir interakcija - aktīvā medija daļa. Šo visu offtopic attiecinu uz Lukija komentāru par to, ka konsolēm galvenais ir spēles (nevis grafika), bet uzskatu, ka analoģija ir nevietā, jo konsoles ne tikai ierobežo grafisko kvalitāti un kadru skaitu sekundē, bet arī 7-8 gadus tehniski stagnē mediju kā tādu. Pie tam, video spēlēs ir ļoti maz labu stāstu, jo parasti tie tiek slikti kopēti no filmām vai grāmatām. Tāpēc ar videospēļu filmas ir pilnīgi mēsli, jo tās ir kopiju kopijas.

//jūtos, ka kuģoju off-topic :D//

ak tā dēvē tos video stuff… mediji… (k.gan bail tpt ieiet prezentācijā (reklāmas…))
Hm… taisnība, ka stāstu neietekmēsi pasīvos medijos - bet tai pašā laikā spēlem (dator/video) stāsti arī ir ierakstīti, vienīgais - ir izvēles varianti, sākot ar vienu, beidzot ar kaut vai 39 (Witcher’am III lkm tāds skaits iznākumu esot, vai mani atmiņa viļ?) - tdļ, es kā melanholiķis pat interaktīvo mediju neredzu nemaz tik interaktīvu :D

Cik dīvaini - manās acīs - neviens dotais vārds nesimbolizē “stilu”, kam mūsdienās ir liela nozīme - tas pats par sevi var radīt noskaņu, piem., (mans forever piemērs) 'Madoka, no spēlēm (jo nevienu citu nezinu, bet šī ir gana awesome) This War Of Mine - k.gan varu piekrist, ka 'Madokai stāsts - priekš žanra ir unikāls - vispārīgi ir vnk kārtējā jaukā fikcija <3, tad TWoM, man nepazīstot spēļu pasauli, šķiet ļļļoti saturīga spēle ar ļoti izteiksmīgu sūtījumu, kur pats stāsts mani vairāk kaunināja :D (patiesībā, pats spēlēšanas process ir diezgan daudz ar monotomu darbību…)

Taisnība, ka video/datorspēlēm tiešam daudz ietekmē grafikas kvalitāte…

  • to daudz runā tieši tpt kā par animēm :D par 2000. pirmās desmitgades spēlēm - kad vēl spēcīgi tika attīstīta datoru veiktspēja, ne?
    Bet, kā šeit jau ar oldschool animēm tika apelēts, ir kas tāds, kas nezaudē savu vizuālo klasi - 8-bit renesanse, yo XD tā ka Heroes (of Might and Magic) III (?) (vrb subjektīvi, jo pirmie, ar kuriem aizgrābos) izskatās labi (vsm priekš manis), bet (ja nemaldos) V man šķiet vizuāli smagi uztverami, nebaudāmi… - no otras puses - es redzu šais spēlēs laikmeta stilu.
    Kā nekā skolā var mācīt mākslas vēsturi, kas tieši runā par stiliem… - tik rodas jautājums, kad kvalitāte duras acīs, hehe…

Es vēl ar vien ticu, ka dizains - stils var būt viss video formāta stāsts. (oh snap! tikko saprata, ka eskistē tāds žanrs kā hentai XDDD → un, jo vairāk, es palieku pie sava viedokļa :D:D:D

Kā māca par imidžu - mode mainās - stils paliek ;)

Personīgi man pre-00 animes ir tuvas sirdij.:grinning: Dažas no pirmajām animēm ar ko atpakaļ 2010 gadā sāku bija Sailor Moon (90tie)un Ranma 1/2 (80sto beigas 90sto sākums).Mana mīļākā anime filma ir Mononoke-hime (97) un ap Ziemīšiem arī noskatījos iepriekš pieminēto Utena.
Vecākā, ko esmu redzējusi, būs Rose of Versailles (79-80):rose:

Ir jau arī vecās animes kuru stils man nepatīk, bet tas pats man ir arī ar daudzām jaunajām. :slightly_smiling:

1 Like

Childhood

1 Like