Kas ir Hikikomori?

Iespējams jau esat dzirdējuši par šādu terminu “Hikikomori”, iespējams paši asociējaties ar to. Vēl ir arī šāds sociāls fenomens vietām uzpeldējis – NEET (Not in Education, Employment, or Training), kas ir kaut kādā mērā līdzīgs Hikikomori, bet par to citreiz.

Kas ir Hikikomori?

Tātad, Hikikomori fenomens pazīstams arī kā personas absolūtā izolācija no sociālās vides, jeb pilnīgs withdrawal no sabiedrības. Hikikomori tautā tiek saukti arī par “mūsdienu vientuļniekiem”. Japānā apmēram pus miljons jauniešu, kā arī vairāk nekā pusmiljons pusmūža cilvēku ir hikikomori.

Japānas veselības ministrija Hikikomori definē kā kondīciju, jeb personas stāvokli, kurā šīs personas atsakās atstāt vecāku mājas, atsakās strādā vai mācīties un uz nenoteiktu laiku izolējas no sabiedrības un ģimenes, draugiem. Parasti šāda izolēšanās ir vairāku mēnešu un pat gadu vai gadu desmitu ietvaros.

Lai gan Hikikomori parādība ir galvenokārt pētīta un fiksēta Japānā, tomēr arī ASV, Lielbritānija, Spānija, Itālija, Koreja, Zviedrija, Indija, Francija un daudzas citas valstis ar to sastopas.

Kāpēc cilvēks izvēlas izolēties no sabiedrības?

Psihiatri ir izteikuši pieņēmumu, ka autisms var ietekmēt personas vēlmi izolēties no sabiedrības. Tā pat ir pētījumi, kas parāda, ka dažiem no hikikomori ir HPDD (high-functioning pervasive developmental disorder) vai citas mentālās problēmas. Vēl ir pieņēmumi, ka PTSD, jeb posttraumatic stress disorder ietekmē personu izolēties. Tā pat tiek vilktas paralēles ar sociālo fobiju, jeb bailēm no sabiedrības.

Kopumā šādu parādību pēc Japānas pētījumiem ietekmē šādi faktori:

Vidusšķiras pārticība ļauj vecākiem bezgalīgi atbalstīt, uzturēt, pabarot un nodrošināt mājas saviem pieaugušajiem bērniem. Interesanti, ka ģimenēm ar zemākiem ienākumiem nav hikikomori bērnu, jo lai arī jaunietis ir sociāli izstumts, tas tomēr ir spiests strādāt.

Otrs faktors – vecāku nespēja, nekompetence vai pat neieinteresētība atpazīt bērna noslieci uz izolēšanos no sabiedrības, vecāku līdzatkarība un “soft parenting”, jeb vecāku fokuss ir uz bērna jūtām un mazāks uzsvars ir uz bērna audzināšanu, izglītošanu un padomu sniegšanu, bērnu virzīšanu uz patstāvību utt.

Trešais faktors - gadu desmitiem nestabilais ekonomiskais stāvoklis un nenormāli augstās prasības pret kandidātiem darba tirgū (n-tās augstākās izglītības, prestižās skolas, nenormāli augstās prasības darba pieredzē utt utt), daudziem šķiet bezjēdzīgi pat vispār mēģināt atrast darbu.

Kā jums liekas, kāpēc cilvēki izvēlas izolēties no sabiedrības? Kā ir ar jums pašiem? Vai kāds no jums ir Hikikomori?
Principā mums gandrīz visiem, pateicoties ronai, ir jāizolējas un jāsēž mājās, un cik zinu daudziem šāda izolācija ir smags mentāls slogs, savukārt, citiem tā ir medusmaize.

5 Likes

Pag stop… tak šitais ir pēdējā gada trends! Sakritība? Nedomāju gan. Turpinājums sekos…

2 Likes

What do you mean pēdējā gada trends? Par hikkikomori un NEET lasīju pirms 10+ gadiem, tagad tas vairs nav redzēts manā burbulī.

1 Like

Neiešana ārā no mājas… sociālā distancēšanās… pēdējā gada ar asti laikā tas ir aktuāli lielākajai daļai pasaulei. Tākā šos talantus varētu uzskatīt par tādiem kā sensejiem.

Nu pandēmija ir tāda pavāja imitācija jā. Bet cilvēki vienalga pārsvarā iet uz veikaliem, strādā (vai no mājām vai klātienē), ir kas arī satiek draugus (pārsvarā gan online)… šeit es saprotu ir runa par cilvēkiem kas faktiski no istabas tiešām neiziet, sevi neuztur un ir diezgan izolēti no sabiedrības.

1 Like

Iemesli katram dažādi. Vieniem - tiešām psihes līmenī kaut kas, otrajiem - vienkārši vilšanās dzīvē (galvenokārt, attiecību veidošanā), apātija, trešajiem - vienkāršs slinkums un veids kā dzīvot uz citu rēķina pašiem neko nedarot.

Pandēmija gan pierādīja, ka visai lielai daļai cilvēku šāds dzīvesveids liekas tieši otrādi - neticami apgrūtinošs, kas priecē :slight_smile:

2 Likes

Esmu no laukiem, augu pie dabas krūts, esmu vīlies cilvēku uzskatos par dzīvi, lai gan anti social neesmu, bet varu tīri labi pāris gadus arī pabūt savā nodabē (varbūt gadu, neesmu mēģinājis). Lieta ir ka cilvēki pārāk daudz skatās uz viens uz otru nevis uz sevi. Saprast sevi man liekās pats svarīgākais dzīvē, nevis lists ar so called “paziņām”.

1 Like

Šis nav pēdējā gada trends. Par hikikomori esmu zinājis jau pirms aptuveni 15 gadiem. Un atšķirībā no šībrīzējās situācijas, kad cilvēki izolējas, hikikomori izolējas labprātīgi un no paša gribas, nevis tāpēc, ka valdība via zinātnieki saka, ka jāizolējas.

Hikikomori izolēšanās pamati slēpjas socioekonomiskajā pamatojumā. Tā teikt šiem ir bail kontaktēties ar galveno sabiedrību. Iemesli šīm bailēm mēdz būt dažādi gan.

To zinu visu, neviens lit.avots lasīts. Labi nepievēršam uzmanību - jociņš bija pārāk caurpsīdīgs laikam. Ejam garām.

2 Likes

Man sarkazma radars nestrādā. Izskatās, ka defekts ir nelabojams. Un garantija ir beigusies. XD

Hikikomori is by product of society expectations, stress ect. Es nezinu, vai kādreiz vēstuŗē mūki, ect nebija tie paši Hikikomori.

Tā ir cita ideja, jā varbūt darbība vienāda, bet viņu ideja, budismā vai hinidusimā - lai sasniegtu apgaismību cilvēkam ir jānošķir sevi no pasaulīgā, protams, atkarīgs no virziena, tiem ar pietiek savu subkategoriju.

man liekas vainīgas ir 2D waifus pie hikikomori izveidošanās, they too perfect, tāpēc tā ārpuse nav vajadzīga. ;DD

disclaimer: is a joke ;DD

1 Like

its a losing battle

jā, mūki spēlē datorspēles, ēd instant nūdeles un watching anime, reading manga non-stop. ;DD
ja godīgi, tiem hikikomori, kuri ielaida dokumentālo filmu veidotājus savās mājās, vot kas mani pārsteidza - tā absolūtā nekārtība un cūcība, kādā viņi dzīvo. i mean, es saprotu, ka negribas sabiedrību un dont want to go out. bet yoo, tak vismaz tik daudz kā savā mājā grīdu izmazgāt un nezinu, gultas veļu nomainīt. pieļauju, ka ne jau visi tā dzīvo, bet te jau ir tas, ka netikai sabiedrības withdrawal, bet šķiet vispār dzīļumos - gave up on life in general.

šeit ir dažas bildes:

0a1a6dd30e662d46e0558ceff6799952

1 Like

Nu tas jā, vienkārši neredz sevi no malas, savā pasaulē ekstitē. Kuram gan nepatīk pabūt savā pasaulē, šitas noved ja pa daudz pavadi savā pasaulē :D

Piemēram, arī pa maz disciplīnas ir bijis, karoč jamacās dzīvot viņiem, a šie slinķi :smiley:

1 Like

huehuehueh :3:

Bet VR padara visu telpiskāku un ņemot vērā dažādas VR rotaļlietas, nu tad problēmas nerodas. Laikam.

Ņemot vērā kā japāna skatās uz mental issues un cik liela stigma ir pret palīdzības meklēšanu, kopā ar jau minēto society stresu un to ka vecāki to atļauj (es arī garantēju ka paši vecāki nav bijuši gana labi)… tas nav brīnums.
Es uz netīrību skatos savādāk. Pašai īsti netraucē kamēr dzīvoju viena un nenāk ciemiņi (tiesa gan mans dzīvoklis ir kārtīgs, un tagad maksāju lai iztīra ik pa laikam). Pārāk labi zinu ka “kas tad grūti uzslaucīt grīdu” nav tik vienkārši, īpaši ar teiksim executive dysfunction. Esmu arī līdzīgi dzīvojusi kkādu mēnesi pirms 10 gadiem, tas gan bija depresijas un pilnīgas nesaprašanas ko darīt ar savu dzīvi dēļ. Man palīdzēja nonākt Veldrē. Un cik zinu eksistē arī kkādas rehabilitation programmas hikkikomori… bet līdz tam arī jānonāk. Bet nepatīk ka noraksta cilvēkus kā vienk slinkus, kad iemesli tam var būt dažādi un ne tik viegli atrisināmi.

3 Likes