Iespējams jau esat dzirdējuši par šādu terminu “Hikikomori”, iespējams paši asociējaties ar to. Vēl ir arī šāds sociāls fenomens vietām uzpeldējis – NEET (Not in Education, Employment, or Training), kas ir kaut kādā mērā līdzīgs Hikikomori, bet par to citreiz.
Kas ir Hikikomori?
Tātad, Hikikomori fenomens pazīstams arī kā personas absolūtā izolācija no sociālās vides, jeb pilnīgs withdrawal no sabiedrības. Hikikomori tautā tiek saukti arī par “mūsdienu vientuļniekiem”. Japānā apmēram pus miljons jauniešu, kā arī vairāk nekā pusmiljons pusmūža cilvēku ir hikikomori.
Japānas veselības ministrija Hikikomori definē kā kondīciju, jeb personas stāvokli, kurā šīs personas atsakās atstāt vecāku mājas, atsakās strādā vai mācīties un uz nenoteiktu laiku izolējas no sabiedrības un ģimenes, draugiem. Parasti šāda izolēšanās ir vairāku mēnešu un pat gadu vai gadu desmitu ietvaros.
Lai gan Hikikomori parādība ir galvenokārt pētīta un fiksēta Japānā, tomēr arī ASV, Lielbritānija, Spānija, Itālija, Koreja, Zviedrija, Indija, Francija un daudzas citas valstis ar to sastopas.
Kāpēc cilvēks izvēlas izolēties no sabiedrības?
Psihiatri ir izteikuši pieņēmumu, ka autisms var ietekmēt personas vēlmi izolēties no sabiedrības. Tā pat ir pētījumi, kas parāda, ka dažiem no hikikomori ir HPDD (high-functioning pervasive developmental disorder) vai citas mentālās problēmas. Vēl ir pieņēmumi, ka PTSD, jeb posttraumatic stress disorder ietekmē personu izolēties. Tā pat tiek vilktas paralēles ar sociālo fobiju, jeb bailēm no sabiedrības.
Kopumā šādu parādību pēc Japānas pētījumiem ietekmē šādi faktori:
Vidusšķiras pārticība ļauj vecākiem bezgalīgi atbalstīt, uzturēt, pabarot un nodrošināt mājas saviem pieaugušajiem bērniem. Interesanti, ka ģimenēm ar zemākiem ienākumiem nav hikikomori bērnu, jo lai arī jaunietis ir sociāli izstumts, tas tomēr ir spiests strādāt.
Otrs faktors – vecāku nespēja, nekompetence vai pat neieinteresētība atpazīt bērna noslieci uz izolēšanos no sabiedrības, vecāku līdzatkarība un “soft parenting”, jeb vecāku fokuss ir uz bērna jūtām un mazāks uzsvars ir uz bērna audzināšanu, izglītošanu un padomu sniegšanu, bērnu virzīšanu uz patstāvību utt.
Trešais faktors - gadu desmitiem nestabilais ekonomiskais stāvoklis un nenormāli augstās prasības pret kandidātiem darba tirgū (n-tās augstākās izglītības, prestižās skolas, nenormāli augstās prasības darba pieredzē utt utt), daudziem šķiet bezjēdzīgi pat vispār mēģināt atrast darbu.
Kā jums liekas, kāpēc cilvēki izvēlas izolēties no sabiedrības? Kā ir ar jums pašiem? Vai kāds no jums ir Hikikomori?
Principā mums gandrīz visiem, pateicoties ronai, ir jāizolējas un jāsēž mājās, un cik zinu daudziem šāda izolācija ir smags mentāls slogs, savukārt, citiem tā ir medusmaize.
