Apmēram nedēļa bez elektrības ziemā, vai ļoti nopietns piegādes ķēdes pārrāvums šādā vai tādā sakarā, un pilsētā sāktos riktīgs unga bunga.
Ja atmetam nost jautājums par to, kas par cilvēku jev vai viņš ir potenciāls terorists vai tas kurš atklās nebeidzamās enerģijas avotu, protams cilvēks, neatkarīgi.
Tomēr no pragmatiskā viedokļa - cilvēks nodara lielāku kaitējumu nekā tarakāns. Kopsumā, droši vien, statistikas man nav zināma, iespējams kkur kur. Varētu pat aizdomāties…
Abas ir dzīvas būtnes. Tarakāns ir iemačījies izmantot cilvēka šmucību un ļoti ērti dzīvo, pie tam tiešā veidā tos nenogalinot, bet cilvēks vistnotaļ iemācījies šo pārmalt un izmantot gan pārtikā, gan medicīnā, gan kosmitoloģijā un daudz viet citur. Abi pa savam ir līdzatkarīgi, tomēr mazais draugs bez mums varētu iztikt pieļauju domu.
Tāpēc ka Indijas rieksti, pie tam vēl bio Indijas rieksti. Viņi tak jāved nenormāli tālu. Nu un tad vēl visas pārējās bio sertificētās sastāvdaļas, kas maksā daudz vairāk par ne-bio. Plus darbs.
Ja no auzu piena varētu uztaisīt kaut ko līdzīgu gan jau būtu lētāks, jo auzas vismaz aug tepat.
nu vispār tas bija trick question XD bet nu point is par dzīvniekiem, kapēc gan neglabt un turēt par pet tarakānus tad?? un kaķus un visu pārējo tad uz karbonādēm? kur loģika?
Daudzi arī tur tarakānus kā mājdzīvniekus. Pats gribētu terāriju ar sņācejprusakiem, viņiem ir ļoti mazas prasības pret dzīvi, galvenais lai ir siltums un paika. Un šie ēd praktiski visu(pat manu veco pirkstu ādu ir grauzuši maitas)
Nu bruh. Vispār es biju domājusi tos tarakānus, sīkos kas ieviešas mājās kā parazīti. Anyway ja jāizvēlās kaķi vai tarakānu glābt? Un tarakānu vai cūku?
Atgādina, kā ar Green Forest (zaļā vardīte) un tml organizācijām - palielam pietiek samaksāt noteiktu naudas summu, lai tavam produktam atļautu likt attiecīgo nozīmīti. Var pamatoti uzlikt cenu augstāk, jo lūk, dabiski ražot nav lēti un tu taču tbalsti ekoloģiju, tad gatavs maksās vairāk.
O nē, tas ir pilnīgi pamatoti, jo tu audzē bez sintētiskajiem minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. Līdz ar to tev ir mazākas ražas un lielāks risks jo slimībām, kaitēkļiem, lielāks nezāļu piemaisījums, vairāk tīrīšanas utt utt. Plus sēklu tu nevari dabūt no kura katra, plus birokrātijas 3x vairāk. Vajag kaut kādu iniciatīvu lai ar to vispār noņemtos.
Tik es tagad iedomājos, cik vegāniski var būt bio griķi, ja bioloģiskajiem graudaudzētājiem galvenais mēslojuma avots īpaši Latvijā tomēr ir kūtsmēsli? Jo ar zaļmēslojumu vien nepietiek, ja viņiem pašiem nav govju tad viņi pērk no bio fermām
Kāpēc ne? Pateikšu godīgi - ne reizi esmu aizdomājies, a ja nu notiek, kas tāds un man jāizlemj - vai man jānogalina savs kaķis, lai es izdzīvotu. Ko es darītu?
Atbildi priekš sevis neesmu atradis viennozīmīgu. Es noteikti darītu visu, kas būtu jādara, lai no tā izvairītos. Taču izmisuma un pilnīgas bezzizejas situācijā cilvēks var izdarīt jebko.
Mūsu kultūrā, piemēram, suņi skaitās kā mājdzīvnieks un draugs pat, citviet - kā parasts ēdiens, kā cūciņ. Lai gan, tā pati valsts cīnās aktīvi pret šo savu kultūru.
Tarakāns, cūka, ods, zirneklis, govs, jūrascūciņa, zivis utt. - tās visas ir un paliek dzīvas radības. Citiem tur ir nervu sistēmas, citiem tur vēl sazin kas, bet tās ir dzīvas būtnes. To, ka mēs dažas no šīm būtnēm “personificējam” un nosacītais Murziks liekas mums ļoti mīļš, nenozīmē, ka viņu nevar apēst. Var! Tikai mēs to izvēlamies nedarīt to vai citu motīvu dēļ - sākot no kultūras un ekonomikas, beidzot ar likumdošanu.
Var retoriski un filasofiski spriest kuru glābt. Var ņemt pēc mazākā ļaunuma principa vai otrādi - lietderīguma. Varbūt vnk pēc smukām acīm. Pēc jebkā. Galvenais apzināties pašam, kāpēc tāda izvēle izdarīta.Un kas zina - vrb jau pēc gada es teikšu sašlikam nē.
(Biju vienreiz garšojis sojas šašliku - laba manta, nenoliegšu, bet nav manīts) Un tas arī būs dēļ kaut kādiem faktoriem, kāpēc es izvēlējos neēst vairs. Kur es izdarīju savu izvēli pašam apzinoties, taču jebkurā gadījumā, tas būs primāri manu vajazību apmierināšana - ego, veselība vai kas cits - , apzināta vai neapzināta cits jautājums.
Un tādā gadījumā, mēs tikai aizberga virsējās kārtas kārtu aizskaram sakarā ar dzīvniekiem - izmēģinājumi, mākslīgās sugas un pavairošana, sportam domātie un vēl, un vēl.
Šis intereasnti - tehniski, ja viņi nopērk mēslojumu no ne biofermas, tad tie uzreiz pārstāj būt par bio griķiem?
Griķi jau paši par sevi ir vegāniski. A vo ja skatāmies, kas tos padarītu bio-griķus, tad primārais ir pesticīdu nelietošana un laikam nedrīkst būt ģenētiski modificēti sēklas. Šā vai tā, bio graudaugu vai citu dārzeņu audzēšanā jau izmanto kūtsmēslus. Tikai tur ir striktāk, ka kūtsmēsliem jānāk no saimniecības, kur nav lietotas antibiotikas vai citi augšanas preparāti (būtībā bio audzētavas).
Var jau vēl skatīt un izmantot kūdru, bet ņemot vērā, kā tas liek būtībā purvu ekosistēmai izzust, tad šo īpaši nepiekopj. Un ticu, ka ir stingri EU noteikumi par šo.
Tas būtu jāskatās latviešu likumdošanā attiecībā pret bioproduktu etiķeti, un kas tajā ietver, jo varbūt Latvijā ir nedaudz “lenient” ar šo.
Wtf
Nu tad viņi zaudē sertifikātu, bet man liekas kaut kādu procentu tu vari iepirkt arī ne-bio mēslus, jo dabai tik un tā kūtsmēsli ir draudzīgāki nekā sintētiskais mēslojums. Man nekad nav bijusi vajadzība pirkt un graudus vairs neaudzēju, tāpēc tik precīzi nezinu.
Bet vispār tā pamatdoma bio lauksaimniecībai ir ka tu dari kā sendienās- nevis vienas specialitātes saimniecība, bet kombinētā. Kādreiz bija graudi+piena govis, tagad diezgan bieži ir graudi+gaļas liellopi, un tu ņem paša ražoto mēslojumu.
Nu nav, ja lai viņus izaudzētu ir “ekspluatēti” dzīvnieki, kas ražo mēslojumu. Nu tā, ja ņemam no radikālā vegānisma skatu punkta.
Un ja tie griķi ir no kombinētās saimniecības, kur saimnieks audzē arī gaļas liellopus, tad taču vispār viņi ir izaudzēti ar nāvei nolemto kakām, un kad tu tādus nopērc, tu tāpat netieši dod naudu lopu fermerim. Pie tam graudu uzpircēji visus bio graudus ber vienā bunkurā un neizdala kuri teorētiski varētu būt bez dzīvnieku izcelsmes mēslojuma un kuri ar.
Tāds pats blakusprodukts kā teiksim želatīns
Izklausās pēc viegli realizējama plāna. Ja pat pie mums ss.com neviens netirgo šņacējprusakus, tad es tos toč esmu redzējis kādā EU veikalā. Liekas tie arī nemaksā daudz.
O, nē. Bio marķējums negarantē pesticīdu nelietošanu.
Bioloģiskās ražošanas noteikumi
Bioloģiskā ražošana nozīmē, ka ir jāievēro bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi. Šie noteikumi izstrādāti atbilstīgi vispārīgiem un konkrētiem principiem, un to mērķis ir veicināt vides aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā un patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem. Saskaņā ar šiem noteikumiem visās bioloģiskās ražošanas jomās ir jāievēro vairāki pamatprincipi:
- ĢMO izmantošanas aizliegums;
- aizliegums lietot jonizējošo starojumu;
- mākslīgo mēslošanas līdzekļu, herbicīdu un pesticīdu ierobežots izmantojums;
- hormonu aizliegums un antibiotikas atļauts lietot tikai gadījumos, kad tas nepieciešams dzīvnieku veselībai.
Neesmu lietpratējs šajā tēmā, taču te “ierobežots izmantojums” var nozīmēt arī to, ka atļauto pesticīda veidu daudzums ir mazāks nevis daudzums. Man arī nav ne jausmas pamatojoties uz ko tiek atļauti pesticīdi lietošanai.
Principā jā, bet tādas lietas kā slavenais Roundup ir kategorisks nē, var papētīt kas mums atļauts te:
https://registri.vaad.gov.lv/reg/aal_saraksts.aspx
Vajag tikai izvēlēties pie paplašinātās meklēšanas BL atļautos.
Vairak ir visādi dabīgas izcelsmes atbaidītāji un kukaiņu regulētāji taisni augļu un dārzeņu audzētājiem. Piemēram nevienu herbicīdu nezāļu apkarošanai es vispār neredzu.
Bet nu once again, es par šito tik daudz nezinu, man graudu nav. Mani bio kaimiņi kam ir graudi ar nekad neko nav manīti virsū miglojam.
Tu varbūt varētu prikola pēc ar tiem kaimiņiem aprunāties, pajautāt, cik būtiski viņu darbs atšķiras no ne-bio saimniekošanas.
Es jau redzu ko viņi dara un viņiem tas setups līdzīgs kā man, tāpēc zinu ka neatšķirās daudz no tā ko mēs darījām kad vēl graudus audzējām.
Bet ja tuvākajā laikā pirkšu no viena kuram ir tikai pliki bio graudi bez lopiem, noteikti paprasīšu kā viņš mēslo un kā ir ar aizsardzības līdzekļiem