#Kingkiller Chronicles#
jeb Karaļkāvēja hronikas
Autors: Patrick Rothfuss
Gads: 2007 - present
Sērijā ietilpst: The Name of the Wind (2007) Wise man’s fear (2011) The slow regard of silent things (2014) Jāpiemetina gan, ka pēdējā ir tikai novele.
Žanri: Fantasy, Heroic Fantasy
Tikko kā izlasīju šo apbrīnojamo, lai gan vēl nepabeigto grāmatu sēriju un nolēmu padalīties ar patīkamo atklājumu (Kas gan noteikti nav īpašs atklājums priekš daudziem, jo grāmatas jau kādu laiciņu ir tulkotas latviešu valodā un pieejamas grāmatnīcās).
Grāmatu sižets ir stāsts stāstā, tagadnes notikumi mijas ar galvenā varoņa, Kvouta, stāstu par savu dzīvi. Tagadnes notikumi dod daudzus jautājumus, bet tikai dažas atbildes, kamēr galvenā varoņa dzīvesstāsts aizrauj un ieintriģē. Pats Kvouts ir īstens ideāls, gudrs, izveicīgs un neparasti talantīgs. Vismaz, tā šķiet sākumā, lai gan stāsta gaitā atklājās, ka viņam līdzās ar šīm īpašībām piemīt arī savas vājības, turklāt dzīve pamanās pamatīgi pabradāties pa nabaga varoni, vairākas reizes atņemot viņam teju vai visu, ieskaitot dzīvību, veselo saprātu un lautu, kas ir varoņa lielākais dārgums. Ja būtu Kvouts jāapraksta ar trim īpašībām es teiktu, viņš ir neparasti gudrs, talantīgs mūziķis un ruds.
Jāatzīstas, pirmo grāmatu sāku lasīt ar vājām cerībām jo lielākā daļa mūsdienu fantāzijas grāmatu izrādās tikai sadedzināšanas vērtas (dažas pat būtu vēlams sadedzināt), taču Karaļkāvēja hronikas atbilst visiem labas, klasiskas fantāzijas grāmatas ideāliem, turklāt tā ir oriģināla un saistoša. Protams, nekas nav ideāls, bet šis stāsts centīgi neatpaliek no dižajiem fantāzijas žanra darbiem. Īsumā sižets ir šāds, Kvoutam vēl ļoti jaunam esot viņa vecākus un viņu ceļojošo aktieru, Edema Ruē cilts, trupu noslepkavo mītiskie Čandriāni, tā nu varonis ir spiests doties piedzīvojumu pilnā ceļā ar savu galveno mērķi, atriebties. Lielākā daļa darbības notiek Universitātē, mācību iestādē, kur māca ne tikai matemātiku un valodas, bet arī alķīmiju, artefaktoriku, simpātiju (maģijas veidu, kas ir balstīta uz divu priekšmetu savstarpējo līdzību un saikni, enerģijas vadīšanā starp tiem), kā arī vārdu maģiju, visdižāko no visa līdz šim minētā. Pašā sižetā mani visvairāk aizrauj un fascinē Adēmu tauta, kurai ir veltīta liela daļa otrās grāmatas.
Novelē stāsts ir par Auri, noslēpumainu Universitātes pazemes iedzīvotāju, kura vietām paradas jau pirmajās divās grāmatās.
Ir zināms, ka autors strādā pie trešās, kā šķet, pēdējās grāmatas, Akmens durvis. Pagaidām ir populāras spekulācijas, par kurām tieši akmens durvīm būs stāsts.
Viennozīmīgi iesāku izlasīt šīs grāmatas. Manuprāt, pēc gadiem piecpadsmit, divdesmit tās droši varēs ierindot starp pelnītiem fantāzijas klasikas meistardarbiem.