3D printēšanas tehnoloģijas, pēdējo gadu laikā ir guvusi popularitāti geek lokā, pamatā pateicoties tam, ka iegūstot minimālas zināšanas par 3D modeļu izveidi, jūs varat mierīgi izveidot savu 3D figūriņu priekš gada spēles, purtiski dažu stundu laikā. Varbūt izklausās ne tik pārsteidzoši, bet tomēr labāk, nekā gaidīt 3 nedēļas ar AliExpress un vēl, visticamāk, Jūs neatradīsiet to figūriņu AliExpressā, tāpēc, lai atgūt Jūsu mīļāko figūriņu ir jāpērk jauna spēle. Lūk, lai izvairītos no šādām sarežģītās iterācijām, var pielietot 3D printerus.
Interesanti tas, ka priekš 3D printera ne vienmēr ir vajadzīgas 3D modelēšanas iespējas. Ne visi ,protams, saprot, bet, 3D printeri var izveidot pat neizmantojot vadus. Pa lielam, tā ir 3D pildspalva, kas pielīmēta pie ierīzes, kas pārvieto viņu 3D telpā. Viss, ko tā ierīce dara, apstrādā 3 asis - XYZ, jeb - garumu, platumu un augstumu. Domāju, ka jau sapratāt, ka 3D printeris vienmēr bija jūsu ķermenī iebūvēta roka. (sorry, ja tādu nav. Nezināju.)
Bet vai tad tas nozīmē, ka 3D printeris par 20$ (lol what? godīgi sakot, rakstot rakstu, neatradu, bet viennozimīgi to var uztaisīt pašam. Piemēram ir daži sketch uz Arduino) ir tik pat labs, kā 3D printeris par 20 000$? Nu, no tehniskās puses, jā. No teoretiskās… Noteikti nē. 3D printeriem ir tūkstošiem smalku detaļu, kas atbild par tā kvalitāti. Kā minimums, vai plastmasas padevējam ir opcija sasildīt un arī saaukstēt to plasmasu uzreiz, kad tas ir savienojies ar plastmasu. Vai plastmasas padevējs spēj adoptēties pie dažādu plastmasas stieplīšu diametriem. Līdz kādam skaitlim aiz komata atbalsta pozicionēšanas procesori un vai ceļi, pa kuru pārvietojas tas padevējs ir pietiekami izturīgs, lai viņu neietekmētu, tādi sīkumi, kā vējš, trīcošais galds vai kādi citi ārējie faktori. Protams, ka 3D printeris par 20$ ir domāts, lai pildītu savu funkciju. Un lielākoties, tās arī to pildīs. Bet tomēr, ne velti daži profesionāļi apgalvo, ka vajag meklēt modeļus sākot no 2000$ un es viņiem drīzāk piekritīšu.
3D detaļu izveidošana ir atsevišķa galvassāpe. Protams jāzin kaut ko par 3D modelēšanu. Ja mēs visi kaut ko zinātu par 3D modelēšanu, tad neparādītos tik šausmīgas filmas ar pakaļdarināto 3D grafiku. Tas ir sarežģīts process. To jāmācās gadiem, lai apgūt un nepārtraukti jāstrādā tajā jomā, jo 3D programmas nepartraukti veido jaunas funkcijas, kurām ir vērts sekot. Bet ko darīt mūms. Parastiem mirstīgajiem, kas nolēmaizveidot savu figūriņu. Nu kā varants paņemt OpenSource Blender un taisīt viņā. Blenderim ir visai daudz plugin un, ja printeris palūdz eksportet īpašajā formātā (bet viņš notiekt palūgs), tad Blenderim atrast tādu plugin būs visai vienkārši. Te pamatā Blender prioritāte apstajās. Ja vien var pieminēt, ka video pamācibas Blenderim ir daudz vairāk, ka tam pašam 3D Max vai Maya. Basicly. Ņemam un apgūstam. Viss, ko varu ieteikt. Par laimi, vinekāršu figūru izveide - kubs, aplis un visādu tādu figūru izveidei, daudz pieredzes nevajag. Var mierīgi izveidot pez iepriekšējām zināšanām nesarežģītu detaļu pēc rasējuma, vienkārši izpētot interfeisu.
Tas kopumā viss par 3D printēšanu. Secinājumi ļoti vienkārši ņemam dārgako un mācaties. Pati tehnaloģija ir aprakstīta matematikas grāmatāpirmajā lappaspusē Ģeometrijas nodaļā. XYZ asis pārvieto plastmasas padevēju. 
Ja Jūms patika raksts un vai vispār izlasijāt līdz šīm, padalaties ar šo rakstu un uzliekat man sirsniņu. Kā arī varat nokomentet savas domas, pieredzi par 3D printēšanu.
